Par pili

Jaunpils pils pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1411. gadā un visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā.mi tika nostiprināti un tika uzcelts masīvs apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī. 16. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus. 1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke. Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke (1608-1652) veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu. Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Viņi šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz 20. gadsimta beigām. 1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā pili nodedzināja, 1907. gadā atjaunoja pēc V. Bokslafa projekta, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus. Pirmā pasaules kara laikā pēc Kurzemes ofensīvas beigām 1915. gada rudenī Jaunpils pili apmeklēja Vācijas ķeizars Vilhelms II. No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes. 1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām.