Pils vēsture
Vēsture no 14. gadsimta
Vēsture no 14. gadsimta
Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu
1301.gads – Jaunpils pils celtniecības sākums, saskaņā ar J.G. Arnta datējumu. Tā ir neregulāra plānojuma nocietināta ordeņa pils ar iekšējo pagalmu, kuru apņem ūdens. Paceļamais tilts bija vienīgā saikne, kas pili savienoja ar apkārtni.
1411.gads – Jaunpils pils pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos. Attīstoties šaujamieročiem, pils nocietināta, piebūvējot dienvidu stūrī lielu, apaļu aizsardzības torni ar šaujamlūkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
No 1545. gada – pilī dzīvoja priekšpēdējais Dobeles komturs Eberhards (Everts) fon Šīrens. Ar viņa vārdu saistāma pirmā pils pārbūve dzīvošanas vajadzībām.
1576. gads –Matiass fon der Reke pārņēma Jaunpils pili un Jaunpils apgabalu, kas toreiz bija 13 kvadrātjūdžu liels, kā brīvu, no hercoga neatkarīgu īpašumu.
1592.gads – tika sākta Jaunpils baznīcas celtniecība.
1605. gads – Matiass fon der Reke Salaspils kaujas laikā nonāca tuvcīņā ar Zviedrijas karali Kārli IX. Rekes rokās palicis dārgs un grezns sudraba zobens, karaļa cepure. Pēc šīs kaujas uz Jaunpili tika atvesti ap 300 zviedru karagūstekņi, kuri strādājuši pie akmens mūra celtniecības, kas līdz mūsdienām saglabājis cēlāju nosaukumu – Zviedru mūris.
1646. gads – Matiass Dītrihs fon der Reke veica pils pārbūvi.
1648. gads – Matiass Dītrihs fon der Reke un Zuzanna fon Dēnhofa kāzu dienā dāvināja Jaunpils baznīcai greznu altāri un kanceli.
1771.gads– Georgs Pēteris Magnuss fon der Reke slēdza laulību ar Elizabeti Šarloti Konstanci fon Mēdemu, kura vēlākajos gados kļuva pazīstama dzejniece, publiciste, sabiedriska darbiniece. Mūsdienās Jaunpils pils torņa zāli grezno mākslinieces M. Brašmanes gleznotais Elizabetes portrets.
1803.gads – tika uzceltas Jaunpils ūdensdzirnavas.
1871.gads – Jaunpils muižas parkā notika Dziesmu diena. Tajā piedalījās kori no Jaunpils, Irlavas, Lestenes, Bikstiem. Par virsdiriģentu tika aicināts Jānis Bētiņš.
Jaunpilī šajā laikā bija liela rosība. Jaunpils centrā jau bija izveidojies plašs saimniecības ēku komplekss.
1905.gada naktī no 23.uz 24. decembri – nemiernieki aizdedzināja Jaunpils pili. Vienā naktī postā aizgāja ne vien pati pils un interjers, bet arī fon der Reku dzimtas arhīvs, grāmatu un gleznu kolekcija.
1907.gads – pilī tika uzsākta pārbūve pēc vācu arhitekta V.L.N. Bokslafa projekta.
1919.gada 30. novembris – Jaunpils pili un muižas centra teritoriju pārņēma jaunā Latvijas valsts un izveidoja Valsts Jaunpils muižas paraugsaimniecību.
1920.-1944. gads – pilī atradās Jaunpils sešu klases pamatskolas divas klases.
1927.-1944. gads – Jaunpils pilī atradās Jaunpils Lopkopības skola, vēlāk Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas kantoris, dzīvokļi, veikals un kultūras nams.
1960.- 70. gadi – pilī notika plaši pārbūves darbi pēc arhitekta V. Druģa projekta, kas 70. gadu sākumā turpinājušies pēc arhitekta E. Kalniņa projekta.
1991. gads – nodibināts Jaunpils muzejs.
1991.gads – pils pāriet Jaunpils pašvaldības īpašumā.
No 2000. gada – Jaunpils iesaistījās Latvijas piļu un muižu biedrības rīkotajās norisēs. Akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas” Jaunpils pils iekļuva starp desmit skaistākajām Latvijas pilīm.
2004. gads– pastmarku sērijā “Latvijas pilis” tika izdota pastmarka ar Jaunpils pils attēlu. Mākslinieks Ludis Danilāns. Vienlaikus ar pastmarku izdota Jaunpils pilij veltīta aploksne.
2005.gadā – pils tika iekļauta 100 sakoptāko kultūras pieminekļu sarakstā.
